Dzīvoja reiz dvīņi – Džons un Džeks. Džonam nomira sieva, Džekam tajā
pašā laikā nogrima laiva.
Līdzjūtīgā kaimiņiene satika Džeku un, noturējusi viņu par Džonu,
izteica līdzjūtību sakarā ar lielo zaudējumu.
Džeks teica:
- Ak, nav tik traki, es pat priecājos, ka tiku no tā grausta vaļā. Viņa
bija galīgi izrūsējusi, dibens sačokurojies un smirdēja pēc beigtām
zivīm. Visu laiku tecēja un čīkstēja, bija grūti viņu noturēt taisni, un
tas caurums priekšā kļuva lielāks katru reizi, kad viņu lietoju. Bet
tad tie četri asie puiši viņu no manis aizņēmās uz nedēļas nogali, un
tas veco kraķi piebeidza. Es brīdināju, ka…
ĪSTI DRAUGI - ir iemesls, kāpēc tev mājās vairs nav ēdiena
ĪSTI DRAUGI - raud kopā ar tevi
ĪSTI DRAUGI - patur tavas mantas tik ilgi, ka aizmirst, ka tās tavējās
ĪSTI DRAUGI - varētu par tevi uzrakstīt grāmatu ar tiešiem citātiem, ko tu esi teicis
ĪSTI DRAUGI - paliks ar…
-Kāds reiz teica, ka īsta draudzība ilgst mūžīgi
/augot viss mainās
-Kāds reiz teica, ka pastāv mīlestība no pirmā acu skatiena
/bet vai no abām pusēm/
-Kāds reiz teica, ka attālums tuvina
/bet vai ar Tevi arī tā ir/
-Kāds reiz teica, ka cilvēks ir skaists iekšienē
/pirms viņu ierauga/
-Kāds reiz teica, ka laime ir tuvu
/bet cik Tu tālu esi gatavs iet/
-Kāds reiz teica, ka viss būs labi
/Tev jā,bet vai man/
-Kāds reiz teica, ka nesāpinās otru
/bet to izdara pat nezinot/