Ja Tu mani uz mirkli satiktu, vai pirmais, ko Tu darītu, būtu- cieši mani apskautu? Un ja es Tevi tai brīdī pārtrauktu, kad Tu mani ap vidukli apņemtu?.. Vai Tu diez to pārprastu, kā manu prieku neīstu par to, ka Tevi satiku? Nē, tas nebūtu pārpratums, jo beidzot tas mirklis tiktu dāvāts mums, tas man būtu kā ieguvums, ko pārņemtu nebijis atvieglojums... Vai arī Tevi pārņemtu tas strāvojums, kas sen nebija saucams kā paradums? Un vai katru mirkli mūsu, mēs izmantotu, lai kūstu? Bet vispirms es Tev dāvātu skūpstu, lai visas savas aizdomas Tu aizmirstu, pat mazliet prātu pazaudētu.. Līdz, ar rādītājpirkstu pavēsu, pār Tavu vaigu viegli slīdētu.. Un kas tam sekotu? Ap mums neredzamu vairogu mēs radītu, kas neviena ievainots netiktu, jo tas tikai mums piederētu.. Pag,.. es zinu, kur Tevi es nozagtu, lai neviens mūs cits neatrastu- manā karaļvalstī sasildītu gultu, kurā sevi es piesegtu tikai ar lina lakatu. Un lai arī kā es negribētu, lai tas notikums ieilgtu, es Tevi uz mirkli atstātu, lai pati atnestu sauju sajūtu.. Tieši kādu?
- No sākuma es Tavas acis skatītu, kuras es ar savējām Tavas pildītu, pilnas līdz malām ar laimību par to, ka beidzot es Tevi ieguvu! Lai to visu vēl uzsvērtu, es ar pavisam vēsu pirkstgalu, pār Tavām smaida lūpām viegli pārvilktu viņu iesārto kontūru... tas mazliet ieilgtu.. jo tieši šādi es to baudītu, lai katru niansi izjustu, jo tikai tad es beidzot ticētu, ka beidzot esam telpu vienotu, ka nekas mūs nešķirtu.. Tad improvizēti vadītu es pār Taviem pleciem plaukstu, vai jūti viņu tik aukstu? Vai Tad Tu izjustu starpību, cik siltai miesai piedurtu vēsu, vēsu plaukstu, rada patīkamo sajūtu? Tik patīkamu, lai papildus iedegtu sevī domu par to, kā būtu, ja es beidzot sevi visu dotu.. Un es dotu, tikai ļautu Tev no manis noņemt rotu, kuras pērles vēl manas krūtis izdaiļotu, pēc kā manas delnas pildītu Tavus plecus.. Es nezinu, vai Tev patiktu, bet manī tas kaislību radītu, ja es ap Taviem gurniem riņķotu, ar saviem matiem glāstus radītu.. tam visam sekotu, kas mani traku darītu- Skūpsts, ko prāts vairs nekontrolētu, nesasprindzis tavas lūpas vadītu, kuras ar daudzajiem matiem aizsegtu, radot tādu kā aizkaru, atdalot lūpas ar laiku un skaņu mierīgu..

Like! 107